Pirmā Rīgas Pantomīmas (RP) “Histrionu mistērija” radās 1970. gados – laikā, kad visur, tai skaitā teātra mākslā, pastāvēja tāds fakts ka CENZŪRA. Uz scenārijiem vai – kā tagad saka – projektiem bija jābūt zīmogam “ATĻAUTS – РАЗРЕШЕНО”. RP variantā piebilde – atļauts iestudēt tikai Tautas ansamblim Rīgas Pantomīma.

Cenzoriem problēma saistījās ar vārdu “mistērija” un izrādes žanru! Atļauja tika dota vienīgi Inkvizitora tēla (baznīcas vara) deļ. Neviens neapjauta, ka tieši ar šo tēlu mēs personificējēm LPSR CK ideoloģiskās daļas vadītājus… Un Āksta spļāviens tieši sejā Pelēkajam Kardinālam bija liela drosme! Skatītāji saprata, ka mēs tā to bijām domājuši! Par ko RP iemantoja “L'enfante terible” – Briesmīgā Bērna iesauku, tagad NIK NAYM! Izrādi nevarēja aizliegt, varēja tikai ierobežot izrādīšanu, neļaujot, piemēram, piedalīties 2. Tautas teātru salidojumā Alūksnē, pilsdrupās.

Šodien radītā izrāde “HISTRIONU MISTĒRIJAS” ir cita, jo to diktē šis laiks – demokrātija, vārda brīvība. Laiks, kad ir ATĻAUTS atkailināties, parādīt publikai pliku pēcpusi, jo tas ir mūsdienīgi, tas ir krutais ekšens ar vienreizeju fīlingu! Telekanālos ir dota iespēja palūkoties, kā dzimst zvaigznes, “MĀKSLA”, kā ar krutu sponsoru palīdzību izģērbjas un parādās DVĒSELE, kā nabaga latviešu valoda amerikanizējas, paķerot līdz savulaik nīsto rusifikācijas devu… Un to visu nosaka Zelta teļš– Nauda! Par naudu tiek pārdota sirdsapziņa, latvietība, gods un viss iespējamais! Tieši tādēļ šodienas izrādē mēs cenšamies mūžīgo ĀKSTA traģiku apvienot ar šodienas reāliju farsā.